STARPTAUTISKĀ GARĪGĀS MŪZIKAS FESTIVĀLA aizsākumi meklējami 1998. gadā, kad Valsts Akadēmiskais koris Latvija pirmo reizi organizēja festivālu, kura mērķis bija Rīgas kultūras dzīves bagātināšana un sabiedrības garīgā līmeņa atjaunošana. Garīgās mūzikas festivāls ieviesa žanrisku dažādību festivālu kustībā Latvijā, galveno uzmanību pievēršot vokāli instrumentālu darbu atskaņošanai un a cappella muzicēšanai.
Festivāla koncertu audio ieraksti ŠEIT
Gadu gaitā...
27. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls 2024. gadā izskanēja sešos koncertos Rīgas Sv. Pētera baznīcā, Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” un Rīgas Domā no 15. augusta līdz 12. septembrim. Valsts Akadēmisko kori “Latvija” varēja dzirdēt gan tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā, gan Igaunijas Nacionālā vīru kora mākslinieciskā vadītāja Mika Ileojas (Mikk Üleoja), gan izcilā Vīnes klasiķu darbu interpreta, poļu diriģenta Zbigņeva Gracas (Zbigniew Graca) vadībā. Divus vieskoncertus ar bagātīgām gruzīnu kormūzikas programmām sniedza Gruzijas Valsts koris ar tā diriģentu Arčilu Ušveridzi (Archil Ushveridze). Festivāla vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Verners Timoško.
Festivāls tika atklāts 15. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Zbigņeva Gracas vadībā atskaņoja trīs klasicisma un agrīnā romantisma mūzikas virsotnes: Fēliksa Mendelszona-Bartoldi 42. psalmu “Wie der Hirsch schreit”, ko gan viņa laikabiedrs un draugs – komponists Roberts Šūmanis, gan pats autors uzskatījis par savu labāko garīgā satura darbu; Volfganga Amadeja Mocarta Kronēšanas mesu (Krönungsmesse in C-Dur) – vienu no viņa spožākajiem un biežāk atskaņotajiem vokāli simfoniskajiem darbiem. Mocarta Kronēšanas mesas izpildītāju sastāvā dzirdēsim jaunos solistus – soprānu Elizabadu Kereselidzi (Elisabad Kereselidze, Gruzija), mecosoprānu Kristīni Matvejevu, tenoru Andri Kipļuku un basu Inmāru Sikli. Savukārt Ingas Šļubovskas-Kancēvičas balss virtuozo spozmi dzirdējām kā Mendelszona opusā, tā arī koncerta izskaņā – Mocarta motetē “Exsultate, jubilate”, kuras kulminācija tiek salīdzināta ar dārgakmeni, kas visspožāk izstaro Mocarta mūzikas ēterisko pacilātību.
21. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā koris “Latvija” igauņu diriģenta Mika Ileojas vadībā izpildīja koncertprogrammu, kur plašā laikmetu spektrā un stilistiskā dažādībā izvēlēti igauņu un austriešu komponistu darbi – mūsdienu igauņu skaņraža Perta Ūsberga (Pärt Uusberg) motete“Sicut cervus”, kam sekoja igauņu klasiskās mūzikas pamatlicēja Rūdolfa Tobiasa (Rudolf Tobias) motete“Kephas. Herr, wohin sollen wir gehn?”. Izskanēja arī vēlīnā romantisma pārstāvja, izcilā austriešu komponista Gustava Mālera (Gustav Mahler) solodziesma “Ich bin der Welt abhanden gekommen”, ko jauktajam korim aranžējis vācu komponists un muzikologs Klituss Gotvalds (Clytus Gottwald), kā arī igauņu komponista un mācībspēka Tenu Kervita (Tõnu Kõrvits) cikls jauktajam korim 12 daļās “Canticle of the Sun” un visbeidzot austriešu ekspresionisma virziena pārstāvja Arnolda Šēnberga (Arnold Schönberg) “Friede auf Erden” – viņa pēdējais tonālais skaņdarbs, pirms viņš pilnībā pievērsās atonalitātei un dodekafonijai.
28. augustā koncertā “Pirmatskaņojumi. Perts” Rīgas Sv. Pētera baznīcā satikās trīs latviešu komponistu – Krista Auznieka, Edgara Cīruļa un Henrija Poikāna jaundarbu pirmatskaņojumi ar jau pasaulslaveniem mūsdienu klasiskās mūzikas igauņu komponista Arvo Perta (Arvo Pärt) opusiem kora “Latvija” un tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā sniegumā.
Ar diviem koncertiem – 6. septembrī Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” un 7. septembrī Rīgas Domā – viesojās Gruzijas Valsts koris un tā diriģents Arčils Ušveridze. Koris dibināts 1947. gadā un jau kopš pastāvēšanas pirmsākumiem tam bijusi saikne ar Latviju – to tā otrajā pastāvēšanas dekādē vadījis tostarp arī Dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Dūmiņš, Valsts Akadēmiskā kora LATVIJA mākslinieciskais vadītājs (no 1953. līdz 1960. gadam), profesors Latvijas Konservatorijā un arī Tbilisi Valsts konservatorijā. Kora tagadējais diriģents Arčils Ušveridze vada Gruzijas Valsts kori kopš 2005. gada un ir mācībspēks Tbilisi Valsts Konservatorijā darbā ar kordiriģēšanas mākslas studentiem. Koncertu programma bagātīgi reprezentēja gruzīnu kormūzikas tradīciju ceļu no senatnes līdz mūsdienām – gan skarot nacionālo pareizticīgo dziedājumu krājumu, gan iepazīstinot ar gruzīnu profesionālās mūzikas pirmsākumiem (Zakaria Paliashvili, Niko Sulkhanishvili), gan atspoguļojot daudzveidīgo 20. otrās puses un 21. gs. komponistu rakstības stilu (Tamara Salukvadze, Rusudan Khorava, Joseph Kechakmadze, Vakhtang Kakhidze, Merab Partskhaladze, Merab Gangnidze, Nodar Mamisashvili).
Festivāla noslēguma koncerts “Brukneram 200” Rīgas Domā 12. septembrī izskanēja austriešu komponista Antona Bruknera (Anton Bruckner) jubilejas atceres zīmē. Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un solistiem Lina Dabrauskaite (soprāns, Lietuva), Emilia Rukavina (mecosoprāns, Horvātija), Bernhard Berchtold (tenors, Austrija) un Daeho Kim (basbaritons, Korejas Republika) Māra Sirmā vadībā atskaņoja monumentālo un dzīvības spēku apliecinošo Trešo Mesu faminorā, kurai slavas un atzinības zenītā palīdzēja pacelties tobrīd jau pasaules atzinību guvušais komponists Johanness Brāmss ar savu entuziasma pilno sajūsmu. Koncertu un līdz ar to šīgada festivālu vainagoja Bruknera mūža nogalē komponētais 150. psalms – komponista pēdējais garīgā satura darbs, kuru viņš raksturojis ar vārdiem: “tā ir labākā svētku kantāte no visām, ko esmu sarakstījis”.
26. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls 2023. gadā norisinājās Rīgā un Stirnienē no 18. līdz 31. augustam. Festivāla četros koncertos tika piedzīvota satikšanās ar enerģiski spēcīgo latviešu kordiriģenti Kristu Auderi, kura dzīvo Nīderlandē, bet šobrīd diriģē daudzviet pasaulē, godināta Stirnienes bīskapa Boļeslava Sloskāna piemiņa, ciemos uzņemot Lietuvas Valsts kori “Vilnius”, ar ievērojami kuplu mūziķu sastāvu piedzīvots Hektora Berlioza Latvijā ārkārtīgi reti dzirdētā Rekviēma atskaņojums, kas savulaik veltīts 1830. gada jūlija Revolūcijas upuriem, bet festivāla izskaņu svinēta ar jaundarbu koncertu, atzīmējot arī šī gada jubilāra Ģerģa Ligeti simtgadi. Festivāla vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Verners Timoško.
Ar programmu “Klusuma vadmotīvs” festivālu 18. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā atklāja Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un diriģente Krista Audere. Koncertu caurauda amerikāņu minimālista Deivida Langa (David Lang) mūzika no cikla “The Writings”, mijoties ar latviešu komponistu Maijas Einfeldes un Andra Dzenīša opusiem, kā arī Latvijā pirmo reizi izskanēja slovēņu komponistes Nanas Fortes (Nana Forte) darbs “Miserere Mei” (“Apžēlojies par mani”).
25. augustā festivāls aizceļoja uz Stirnieni, kur Sv. Laurencija Romas katoļu baznīcā godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna 130. dzimšanas dienas atceres notikumā Lietuvas Valsts koris “Vilnius” diriģenta Artūra Dambrauska (Arturas Dambrauskas) vadībā atskaņoja dažādu komponistu garīgo mūziku.
Hektora Berlioza monumentālo Rekviēmu 26. augustā Rīgas Domā atskaņoja Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Orķestris “Rīga” un britu tenors Endrū Steipls (Andrew Staples) diriģenta un festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā. Koncerts nominēts 2023. gada Lielās mūzikas balvai nominācijā “Gada koncerts”.
Festivāla noslēgumu 31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā svinēja ar ungāru Ģerģa Ligeti (György Ligeti) 100 jubilejas atceri, atskaņojot ēterisko “Lux aeterna” (“Mūžīgā gaisma”) un jau tradicionālo jaundarbu koncertu. No latviešu komponistu vidus jaunus opusus Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija” un diriģentam Mārim Sirmajam komponējuši Jēkabs Nīmanis (skaņdarbs Hymni de Misericordia(“Līdzjūtības himnas”)), Aleksandrs Avramecs (skaņdarbs “Ex Infinito”) un Renāts Nikolajs Cvečkovskis (skaņdarbs “Mama” (“Māte”). Koncertā tika pirmatskaņota arī Eiropā nu jau labi atpazīstamā jaunā slovēņu komponista Mateja Kastelica mesa “Lux et Origo” (“Gaisma un avots”).
2022. gadā Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls norisinājās jau 25. reizi. Festivālā varēja baudīt koncertus ar vairāku viesdiriģentu piedalīšanos, skaistāko Rietumeiropas kormūzikas klasiku, pasaules un Latvijas pirmatskaņojumiem. Pirmo reizi Latvijā skanēja Ģērģa Ligeti (György Ligeti) Rekviēms, kuru koris LATVIJA jau iepriekš atskaņojis gan Elbas filharmonijā, gan prestižajā starpžanru festivālā Rūras triennālē. Festivāla vizuālo identitāti radījis mākslinieks Verners Timoško.
Atklāšanas koncertā 13. augustā Rīgas Domā Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un ērģelnieks Aivars Kalējs atskaņoja angļu garīgās mūzikas programmu angļu kordiriģenta Džeremija Bekhausa (Jeremy Backhouse) vadībā.
Neiztrūkstoša festivāla tradīcija ir pirmatskaņojumu koncerts, kas 18. augustā Rīgas Domā notika diriģenta Māra Sirmā vadībā. 25. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla pirmatskaņojumi – Jēkaba Bernāta “Creation of the World: Ovid’s Four Winds” (“Pasaules radīšana. Četri Ovidija vēji”), Laumas Kazakas “Unde Bella?” (“No kurienes kari?”), Raivja Misjuna “La Noche Oscura” (“Tumšā nakts”), Jēkaba Jančevska “Sleep” (“Guli”) un “Tā ir mana dvēsele”, Riharda Dubras “Tēvreize”.
Koncertā “Vārds jaunajiem” Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” priekšā stājās Krista Audere – Nīderlandē dzīvojošā latviešu diriģente un 2021. hada Ērika Eriksona starptautiskā kordiriģentu konkursa uzvarētāja. Programmā izskanēja polifonijas lielmeistaru Johana Sebastiāna Baha (Johann Sebastian Bach) , Johannesa Brāmsa (Johannes Brahms) un Fēliksa Mendelszona (Felix Mendelssohn) sakrālās motetes, mijoties ar Agra Engelmaņa un Olivjē Mesiāna (Olivier Messiaen) skaņdarbiem solo instrumentiem. Kori pavadīja un solo skaņdarbus atskaņoja Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs), Ēriks Kiršfelds (čells), Guntis Kolerts (kontrabass), Kārlis Catlaks (klarnete). Sadarbībā ar Dienvidkurzemes festivālu “Rimbenieks” koncerts izskanēja arī Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē.
31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā kopā ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, soprānu Jerī Sū (Yeree Suh) un mecosoprānu Virpi Raisanenu (Virpi Räisänen) diriģenta Andra Pogas vadībā izskanēja izcila 20. gadsimta mūzikas programma ar modernisma ģēnija Ģērģa Ligeti Rekviēmu, reliģiozā mistiķa Olivjē Mesiāna simfonisko meditāciju “Les Offrandes oubliées” (“Aizmirstie upurējumi”) un Aleksandra Cemlinska 23. psalmu.
Ar ukraiņu garīgo mūziku 8. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā festivālu noslēdza Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un ukraiņu diriģents Oleksandrs Vaceks (Олександр Вацек).
24. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls norisinājās no 2021. gada 19. augusta līdz 11. septembrim.
Festivāla vadmotīvs bija miers, tādēļ atklāšanas koncertā 19. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā tika atskaņota poļu minimālista un laikmetīgās mūzikas komponista Vojceha Kilara mesa “Missa pro pace” (“Miera mesa”), to izpildīja Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Liepājas Simfoniskais orķestris, solisti Viktorija Pakalniece (soprāns), Sniedze Kaņepe (mecosoprāns), Rafals Martminskis (tenors, Polija), Rihards Mačanovskis (bass) un diriģents Māris Sirmais. Sadarbībā ar Dienvidkurzemes festivālu “Rimbenieks” šo programmu atkārtoti varēja dziedēt arī Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē 20. augustā.
Hanzas dienu ietvaros 19. augustā izskanēja arī koncerts “Hanzas laikmeta mūzika no Francijas”, kas bija arī izstādes “HANSEartWORKS” atklāšana. Atbilstoši izstādes uzstādījumam koncertā tika meklēta pagātnes Hanzas vērtību iemiesošanās nākotnē kā senās mūzikas un elektroniskās mūzikas sintēzes un saspēles kopprojekts. Koncertā piedalījās Gertruda Jerjomenko (klavesīns), Ansis Bētiņš (tenors), Žanna Marija Leljevra (soprāns, Francija), Agnese Kanniņa (vijole) un DJ Monsta.
26. augustā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā ar solokoncertu klausītājus priecēja Igaunijas Filharmonijas kamerkoris. Kora dibinātāja un kora diriģenta Tenu Kaljustes (Tönu Kaljuste) vadībā izskanēja izcilā igauņu komponista Arvo Perta (Arvo Pärt) “An den Wassern zu Babel” (“Pie Bābeles ūdeņiem”), “Deer’s Cry” (“Brieža brēciens”), Latvijas pirmatskaņojums jauktajam korim a cappella “O Holy Father Nicholas” (“Ak, svētais tēvs Nikolaj”), kā arī franču komponista Morisa Duruflē (Maurice Durufle) rekviēms.
Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris diriģentes Unas Stades vadībā veidoja muzikālu uzvedumu un to izpildīja Rīgas Sv. Pētera baznīcā 28. augusta vakarā.
Festivāla ietvaros kopš tā dibināšanas nozīmīga vieta ir jaundarbu pasūtināšanai un atskaņošanai. 2. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā tika atskaņots 24. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla jaundarbu guvums – Annas Ķirses “Carmen Sibyllae” (“Kūmu Sibilla”), Irīnas Mihailovskas “Triptihs” un Raimonda Tigula “Es Tevi lūdzu, Dievs”. Godinot komponista Pētera Butāna piemiņu un pildot viņa lūgumu, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un orķestris “Sinfonietta Rīga” diriģenta Māra Sirmā vadībā atskaņoja arī opusu jauktajam korim un orķestrim “Gloria”.
24. Starptautiskā Garīgas mūzikas festivāla noslēguma koncerts 11. septembrī tika veltīts 2001. gada traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Kocertā skanēja Džona Adamsa (John Adams) darbs “On The Transmigration of souls” (“Dvēseļu pārceļošana”), kas tika pirmatskaņots gadu pēc terorakta Ņujorkā un ir veltīts aizgājušo piemiņai, kā arī viņa vērienīgais opuss “Harmonium”. Koncertā kopā ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija” piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pie diriģenta pults – Māris Sirmais.
2020. gadā 23. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls izskanēja Rīgā no 18. augusta līdz 5. septembrim.
Festivāla atklāšanas koncertā “Eņģeļi un dēmoni” 18. augustā Rīgas Domā starmešu vidū mirdzēja viena no spožākajām latviešu mūzikas zvaigznēm pasaulē – Iveta Apkalna. Ērģelniece par izvēlēto programmu stāsta: “Koncertā skanēja darbi, kas vēsta par dēmoni Lēdiju Makbetu no Dmitrija Šostakoviča operas, eņģeļiem, kas uzceļ katedrāli (Olivjē Mesiāna darbā “Mūžīgās baznīcas parādīšanās”) un Ferenca Lista mūzika, kas spilgti ataino to, kā viņā visu dzīvi iekšēji cīnījušies laicīgie un garīgie spēki.”
23. augustā Rīgas Domā plkst. 20.00 skanēja atceres koncerts gruzīnu komponista Gijas Kančeli piemiņai. Koncertā tika atskaņots komponista pēdējais skaņdarbs “Tsutisopeli”, kā arī vokālinstrumentālais darbs “Stiksa” (“Styx”), kas vēsta par ceļu uz mirušo pasauli. Opusa atskaņojumā piedalījās alta virtuozs Maksims Risanovs (Ukraina – Lielbritānija). Koncertā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Dubras jaundarbs “Absolve Domine”, kas īpaši veltīts Gijas Kančeli piemiņai. Nemainīgi tika turpināta tradīcija – sadarbība ar Liepājas simfonisko orķestri.
27. augustā Rīgas Domā plkst. 20.00 notika koncerts “Lūgšanu dārzs”, kurā tikai atskaņota P. Vaska, J. Vītola, J. Mediņa, J.S. Baha, P. Kornēliusa, S. Franka un citu komponistu garīgā mūzika ērģelnieces Kristīnes Adamaites un samtainā baritona Rinalda Kandalinceva izpildījumā.
28. augustā festivāla organizatori klausītājus aicināja doties uz vienu no mājīgākajām koncertzālēm Vecrīgā – Zirgu ielas koncertzāli, kurā izskanēja džeza un gospelmūzikas koncerts. Tajā piedalījās starptautisks džeza mūziķu sastāvs – Una Stade, Grēta Grantiņa, Evelīna Kalniņa (vokāls), Elīza Apine (ģitāra), Tuomo Uusitalo, klavieres (Somija), Kaisa Maensivu, bass (Somija) un Joe Peri, bungas (ASV).
Viena no galvenajām festivāla tradīcijām ir jaundarbu koncerts. 23.Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja četri darbi – Alvila Altmaņa “Missa Brevis”, Renātes Stivriņas “Septiņi mirkļi pie krusta”, saksofonista Arta Gāgas darbs “Top lūgts”, kā arī Ulda Marhilēviča “Kyrie” un “Agios o Theos”.
Festivāla noslēgumā Rīgas Domā 5. septembrī izskanēja vērienīgais komponista Johannesa Brāmsa opuss “Vācu rekviēms”. Atskaņojumā piedalījās VAK Latvija, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, solisti Elīna Šimkus un Rihards Millers. Pie diriģenta pults stājās talantīgais un pasaules atzinību guvušais Ainārs Rubiķis.
22. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls izskanēja Rīgā un Liepājā laikaposmā no 10. līdz 24. augustam. Festivālā tika akcentētas franču mūzikas pērles, ērģeļmūzika, džeza klasika, kā arī nemainīgas festivāla tradīcijas – jaundarbu koncerts un sadarbība ar Liepājas Simfonisko orķestri.
22. Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu atklāja īpaši šim festivālam veltītu jaundarbu koncerts diriģenta Māra Sirmā vadībā. Valts Pūce opusu “Psalmu burtnīca” rakstīja Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija” un instrumentālās grupas DAGAMBA mūziķiem, Līga Celma-Kursiete skaņdarbu “Dzīvības kokam” radīja jauktajam korim un stīgu kvartetam, savukārt Vītauta Miškina “Beati immaculati in via” tika radīts jauktajam korim un stīgu kvintetam. Koncerts notika 10. augustā Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00.
Šī festivāla jaunums bija džeza mūzikas noskaņu klātbūtne. Šī koncerta īpašā viešņa bija dziedātāja Vaniša Gūlda (Vanisha Gould) no Kalifornijas, ASV, kas sadarbībā ar pianistu Tuomo Ūsitalo (Somija) un Latvijas džeza mūziķiem 15. augustā muzicēja Zirgu ielas koncertzālē.
Franču mūzikas dižgariem veltītā programma izskanēja 20. augustā Rīgas Domā. Atzīmējām franču ērģeļmūzikas pārstāvja Šarla-Marijas Vidora (Charles-Marie Widor) 175. dzimšanas dienu, interpretējot viņa pasaulē plaši atskaņoto Mesu. Veltījām uzmanību arī Fransisa Pulenka 120. gadskārtai – par godu šim notikumam koris “Latvija” iestudēja Pulenka daiļradei īpaši nozīmīgu skaņdarbu “Litānija Melnajai Jaunavai”, kā arī “Dziedājumus Svētajam Antonijam no Padujas”. Kā jau franču mūzikas programmai pienākas, arī diriģents bija no Francijas – Loiks Pjērs (Loïc Pierre), savukārt ērģeļu solo tika uzticēts meistarīgajai Piretai Aidulo (Piret Aidulo) no Igaunijas. Šī festivāla vizuālais tēls tapis iedvesmojoties tieši no Francisa Pulenka skaņdarba “Litānija Melnajai Jaunavai”.
Festivāla noslēguma koncertos svinējām ilglaicīgo kora “Latvija” draudzību ar Liepājas Simfonisko orķestri. Divos koncertos, 23. augustā Liepājā, koncertzālē “Lielais Dzintars” un 24. augustā Rīgas Domā izskanēja niansētais un klausītāju iemīļotais Morisa Diruflē (Maurice Duruflé) Rekviēms, kā arī Imanta Kalniņa Sestā simfonija.
21. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls norisināsinājās no 18. augusta līdz 8. septembrim. 2018. gadā Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls iekāpa jaunā desmitgadē. Tika turpinātas jau labi iesāktas tradīcijas – sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Liepājas Simfonisko orķestri, jaundarbu pasūtīšana latviešu komponistiem, pasaulē pazīstamu komponistu aicināšana goda viesa statusā un vērienīgu vokāli simfonisku uzvedumu iestudēšana mūzikas festivāla programmas ietvaros.
Festivāla atklāšanas koncerts notiek Liepājā, 18. augustā koncertzālē “Lielais Dzintars”, sadarbībā ar festivālu “Liepājas vasara”. 23. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Gintaru Rinkēviču (Lietuva) izpilda Džuzepes Verdi “Rekviēmu”.
25. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā izskan Fransisa Pulenka “4 motetes”, Fridriha Martēna “Mesa” un Ērika Ešenvalda kormūzika, kur Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” sadarbojas ar diriģentu Stīvenu Leitonu (Lielbritānija).
4. septembrī Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīcā Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” kopā ar diriģentu Māri Sirmo tradicionāli pirmatskaņo latviešu komponistu jaundarbus (VestarDs Šimkus, Platons Buravickis, Laura Jēkabsone, Jānis Ķirsis).
8. septembrī Rīgas domā izskan festivāla noslēguma koncerts. Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri festivāla mākslinieciskā vadītāja un diriģenta Māra Sirmā vadībā atskaņo Leonarda Bernsteina “Čičestera psalmus”.
2017. gadā Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla 20. jubilejas gadā savu 75. jubileju atzīmē arī Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”. Jubilejas gadā festivāls bija muzikāli bagāts ar mākslinieciski daudzveidīgu programmu, ko 18. augustā atklāja viesi no Lietuvas – Šauļu profesionālais koris “Polifonija” un diriģents Tomass Ambrozaitis.
22. augustā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā izskanēja par tradīciju kļuvušais latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumu koncerts, kur Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” kopā ar diriģentu Māri Sirmo pirmatskaņoja Jura Ķeniņa, Renātes Stivriņas, Edgara Mākena, Irīnas Rebhūnas un Gabriēla Džeksona jaundarbus, kas veltīti Latvijas 100 gadu jubilejai.
24. augustā Latvijas universitātes Lielajā aulā sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri, festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā, izskanēja Svena Dāvida Sandstrema (Sven-David Sandstrőm) „Messija” (Messiah).
Kā jau katru gadu festivālā, arī šajā bija Čklasiskais šedevrs – lielās formas paraugs. 26. augustā festivāla ietvaros Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri Rīgas Sv. Pētera baznīcā atskaņoja Johana Sebastiana Baha “Čakone” un Fēliksa Mendelszona 2. simfonju “Lobgesang” (Slavas dziesma) diriģenta Andresa Mustonena (Igaunija) vadībā.
31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā veidojot nebijušu afroamerikāņu a cappella programmu, sadarbībā ar diriģentu no ASV Jūdžinu Rodžersu (Eugene Rogers). Koncertā tika atskaņoti spiričueli un gospeļi.
2. septembrī Latviešu garīgās mūziku Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais atskaņoja koncertā Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā.
Festivāla noslēguma koncerts izskanēja 7. septembrī Rīgas Domā Valsts Akadēmiskajam korim “Latvija” sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta un festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā, atskaņojot Maikla Tipeta oratoriju “Mūsu laika bērns” (A child of our time).
19. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls priecēja ar grandiozu programmu! Piecos koncertos trīs baznīcās izskanēja latviešu komponistu jaundarbi, kā arī pasaules mūzikas klasika. Kopā ar Valsts Akadēmisko kori Latvija festivālā uzstājās solisti un diriģenti no dažādām valstīm, piedāvājot saklausīt pasaules mūzikas elpu tepat Rīgā.
24. augustā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā pasaules pirmatskaņojumus piedzīvoja daudzslāņainu muzikālo sarunu meistara Jāņa Šipkēvica, dabas skaņu meditācijas burvja Raimonda Tigula, trakulīgās Evijas Skuķes un romantiskās Daces Aperānes jaundarbi. Koncertā piedalījās koklētāja Laima Jansone, kontrabasists Džoels Illerhags no Zviedrijas, Valsts Akadēmiskais koris Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā.
27. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā tika atskaņots viens no noslēpumainākajiem opusiem – Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēms, kā arī 25. simfonija sol minorā, ko ģēnijs sarakstīja, būdams tikai 17 gadus vecs. Koncertā uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris, dziedās soprāns Margarita Vilsone, mecosoprāns Annika Šlihta no Vācijas, tenors Ģula Rabs no Ungārijas, basbaritons Horhe A. Martiness no Vācijas, kā arī Valsts Akadēmiskais koris Latvija, pie diriģenta pults Atvars Lakstīgala.
31 augustā Sv. Pētera baznīcā skanēja Austrijas sakrālā mūzika. Programmā Franča Šuberta, Antona Heilera, Mihaila Haidna, Antona Bruknera, Hugo Volfa, Herviga Reitera un Arnolda Šēnberga darbi. Koncertā piedalījās vijolnieks Sandis Šteinbergs, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, kuru diriģēs Johanness Princs no Austrijas, slavenā Wiener Singverein vadītājs, Grācas Mākslu universitātes kordiriģēšanas profesors.
3. septembrī Sv. Pētera baznīcā skanēja operas Suņa sirds autora Aleksandra Raskatova autorkoncerts, programmā Missa byzantina (Bizantijas mise) un The Seasons’ Digest. Koncertā uzstājās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” igauņu diriģenta Andresa Mustonena vadībā.
Festivāla noslēgumā, 8. septembrī Rīgas Domā notika Pētera Vaska autorkoncerts, kas bija veltīts komponista 70. jubilejai. Kopā ar Valsts Akadēmisko kori Latvija un diriģentu Māri Sirmo, ērģelnieci Kristīni Adamaiti tiks atskaņoti darbi Credo, Mūsu Tēvs, Missa, kā arī notika P. Vaska opusa Gloria otrās redakcijas pirmatskaņojums un jaundarba Mein Herr mein Gott pasaules pirmatskaņojums.
2015. gadā 18. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla zvanus ieskandināja basu dziļums un soprānu dzidrums, kad kā svētbilde mūsu priekšā atklājās pārlaicīgā Aleksandra Grečaņinova sakrālā mūzika Maskavas Valsts konservatorijas profesora Vladimira Kontareva interpretācijā.
25. augustā izskanēja tradicionālais latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumu koncerts. Šoreiz Māris Sirmais bija aicinājis talantīgo sitaminstrumentālistu Rihardu Zaļupi komponēt CREDO, kur apvienoti pareizticīgie, šamanisma un Burjatijas reliģiskie dziedājumi. Dziesminieks Jānis Aišpurs korim Latvija rakstīja jau otro reizi. Savukārt Jēkabs Jančevskis vēstīja leģendu par Mindaugu, pirmo kronēto Lietuvas karali, piedaloties Zanei Jančevskai stāstnieces lomā.
Festivāls turpinājās ar tradīciju – sadarbību ar Liepājas simfonisko orķestri harizmātiskā diriģenta Andresa Mustonena vadībā. Divos koncertos 27. un 28. augustā gan Liepājā, gan Rīgā tika atskaņoti Izraēlas atzītākās komponistes Betijas Olivero darbi, kur bagātais garīgais mantojums saskārās ar klezmeru mūzikas ugunīgumu klarnetista Giora Feidmana izpildījumā.
Festivāla noslēgumā Andra Pogas vadībā izskanēja Antona Bruknera 3. mesa fa minorā. 5. septembrī Sv. Pētera baznīcā Mesu atskaņoja Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Inga Kalna (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Boriss Stepanovs (tenors, Krievija) un Rihards Mačanovskis (baritons).
17. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla pirmais koncerts izskanēja sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri 21.augustā Liepājā, Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē. Programmā Fransisa Pulenka Gloria un Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem, Semjuēla Bārbera Adagio, kā arī Arvo Perta Cantus in Memoriam Benjamin Britten. Koncertā piedalījās izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, soprāns Inga Šļubovska, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Jalčins Adigezalovs no Azerbaidžānas. Šī pati programma tika atskaņota arī klausītājiem Rīgā, 22.augustā Rīgas Domā.
Turpinot festivāla tradīciju, 26. augustā Rīgas Domā izskanēja latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumi. 2014.gadā festivāla mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais uzrunāja Kārli Lāci, Kasparu Zemīti un Rihardu Dubru.
17. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla goda visis bija pasaulslavenais poļu komponists Kšištofs Pendereckis. Komponistam klātesot Rīgas Sv. Pētera baznīcā 30.augustā tika atskaņoti viņa skaņdarbi Missa Brevis un Te Deum. Koncertā piedalījās solisti Natālija Krēsliņa (soprāns), Ksenia Dudņikova (mecosoprāns, Krievija), Boriss Stepanovs (tenors, Krievija) un Jevgēņijs Stavinskis (bass, Krievija). Pie diriģenta pults Aleksandrs Humala (Baltkrievija).
2. septembrī Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcā Valsts Akadēmiskais koris Latvija un Māris Sirmais aicināja klausītājus uz latviešu garīgās mūzikas koncertu.
17. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts izskanēja 11. septembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Tas tika veltīts izcilā britu komponista Sera Džona Tavenera piemiņai. Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā interpretācijā atskaņoja opusu “Erosa Ikona”. Koncertā piedalījās Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, vijolniece Eva Bindere, soprāns Jolanta Strikaite, tenors Rūdolfs Bacāns, baritons Ivars Krauze.
2013. gadā jau 16. reizi no 17. augusta līdz 7. Septembrim izskanēja Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls. Festivālu koris “Latvija” šogad atklāja 17. augustā Liepājā. Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē izskanēja Ērika Ešenvalda kormūzika un Arvo Perta Te Deum. Koncertā kopā ar kori uzstājās Liepājas Simfoniskais orķestris. Pie diriģenta pults Māris Sirmais.
24. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā viens no īpašajiem notikumiem – festivālā viesojās divi Grammy balvas nominanti – pasaulslavenais britu diriģents Stīvens Leitons un komponists Uģis Prauliņš. Koncerta programmā Prauliņa jaundarba “O lux beatissima” pasaules pirmatskaņojums, Ērika Ešenvalda darba “67. Psalms” Latvijas pirmatskaņojums. Vēl šajā koncertā izskanēja Fransisa Pulenka “Cilvēka seja” un Bendžamina Britena “Himna Sv. Cecīlijai”.
27. augustā Rīgas Domā klausītājus aicināja diriģents Andress Mustonens uz savas 60 gadu jubilejas koncertu.
16. Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā aktuāla tēma bija Gruzija. Festivālā viesojās gruzīnu a capella grupa “Didgori” – desmit mūziķi, kuri izpilda tradicionālās un garīgās gruzīnu dziesmas. 4. septembrī Rīgas Domā izskanēja koncerts Gruzijas motīvi, kuram, izmantojot “Didgori” dziedātās gruzīnu melodijas, duets “Instrumenti”, Ēriks Ešenvalds un Uģis Prauliņš veidoja jaunas oriģinālkompozīcijas. Koncertā piedalījās arī maestro Raimonds Pauls, kurš improvizēja par sava drauga Gijas Kančeli radītajām tēmām. Atskaņojumā piedalījās koris “Latvija”, duets “Instrumenti”, “Didgori” dziedātāji un diriģents Māris Sirmais.
5. septembrī grupa “Didgori” Rīgas Sv. Pētera baznīcā sniedza solokoncertu.
Festivāls noslēdzās 7. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā ar skaņdarbu, ko nereti dēvē par šī komponista skaistāko operu – Džuzepes Verdi Rekviēma atskaņojumu. Koncertā piedalījās Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, solisti Liene Kinča, Ksenija Dudņikova (Krievija), Rafals Bartmiņskis (Polija), Rihards Mačanovskis. Pie diriģenta pults –Andris Poga.
2012. gadā apritēja 15. gads kopš Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais aicina uz Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu, kas norisinājās no 28. augusta līdz 8. septembrim. 2012. gads bija arī kora Latvija 70 gadu jubilejas gads.
Festivālu koris “Latvija” atklāja ar E.L. Vēbera Rekviēmu un Pāvela Lukaševska Trešās simfonijas pasaules pirmatskaņojumu 28. augustā. Koncertā kopā ar kori uzstājās Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, solisti Inga Šļubovska, Liene Kinča, Rafals Bartminskis (Polija), pie diriģenta pults Māris Sirmais.
30. augustā Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē sadarbībā ar festivālu “Liepājas vasara”un 31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā tika atskaņots G.F. Hendeļa odu “Aleksandra svētki”. Koncertā piedalījās koris “Latvija”, Liepājas Simfoniskais orķestris, Elīna Šimkus, Boriss Stepanovs (Krievija) un Kalvis Kalniņš. Koncertu diriģents – Risto Josts (Igaunija).
Festivālā pasaules pirmatskaņojumus piedzīvoja Ērika Ešenvalda “In Paradisum”, Imanta Zemzara “Vasaras dziesmas” un Goran Gora opuss “Ararats”. Koncerts notika Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Koncertā piedalījās koris “Latvija”, diriģents Māris Sirmais un solisti Aldis Liepiņš, Kristīne Adamaite, Liene Kļava, Māris Jēkabsons, Ēriks Kiršfelds, Armands Zaubergs, Edgars Bārzdiņš un Uģis Krūskops. Pēc klausītāju lūguma, koncertā vēlreiz tika atskaņots Riharda Dubras darbs “Accedite Gentes”.
Festivālu noslēdza vērienīgs koncerts ar pasaulslavenā britu komponista un diriģenta Džona Ratera dalību 8. septembrī Rīgas Domā. Noslēguma koncertā Raters pats arī stājās pie diriģenta pults, lai atskaņotu savus darbus “Te Deum”, “Gloria” un Rekviēmu. Koncertā piedalījās koris “Latvija”, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, soliste Elīna Šimkus.
14. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls tika atklāts 13.augustā Rīgas Domā. Koncertā izskanēja mūsdienu amerikāņu kora mūzika – Deivida Lenga, Kamrana Insa, Semjuela Bārbera, Džankarlo Menoti, Edvīna Fisindžera, Mortena Lauridsena, Kaila Smita, Kārlaila Šārpa un Stīvena Stakija darbi. Koncertā piedalījās Valsts Akadēmiskais koris Latvija un dirģents Donalds Nellijs (Donald Nally, ASV). 16.augustā Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu katedrālē un 17. augustā Rīgā, Lielajā Ģildē izskanēja pasaules pirmatskaņojums Kristapa Pētersona darbam Paradīze, kā arī Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvoja Pāvela Lukaševska 2.simfonija Festinemus amare homines. Koncertā vēl skanēja P. Lukaševska Veni creator un Ērika Ešenvalda Mākoņi. Koncerta dalībnieki- koris Latvija, Liepājas Simfoniskais orķestris, Sandis Šteinbergs (vijole), Kristīne Gailīte (soprāns), Liene Kinča (soprāns). Pie dirģenta pults – Māris Sirmais. 19. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā izskanēja vēl viens pasaules pirmatskaņojums festivālā – igauņu komponista Pētera Vehi Marijas Magdalēnas evaņģēlijs. Atskaņojumā piedalījās koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Rīgas Doma zēnu koris, Sevara Nazarkhana (Uzbekistāna) Marijas Magdalēnas lomā, Tenis Megi, Prīts Volmers un diriģents Risto Josts (Igaunija). 27. un 28. augustā Dzelceļa vēstures muzejā festivāla organizatori piedāvāja īpašu koncertuzvedumu. Programmā tika apvienoti divu žanriski atšķirīgu komponistu darbi – Luisa Bakalova Tango mesa un Artūra Onegēra Nāves dejas. Uzveduma tapšanā tika iesaistīta plaša radošā komanda – argentīniešu bandoneona virtuozs Hektors Ulisess Pasarella, solisti Inga Šļubovska, Ilona Bagele, Jānis Apeinis, Olgas Žitluhinas deju grupa un horeogrāfe Olga Žitluhina, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, režisore Margita Zālīte, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Māris Sirmais.
13. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla atklāšana notika 19. augustā Liepājas Latviešu biedrības namā, kur sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri tika pirmatskaņots Leona Amoliņa jaundarbs Vēstures liturģija. 20. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā atkārtoti tika atskaņota L. Amoliņa Vēstures liturģija un Pētera Butāna Kantāte korim un orķestrim. Pie diriģenta pults – Māris Sirmais. 24. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā un 25. augustā Dubultu baznīcā pirmo reizi Latvijā uzstājās Somijas muzikālā vienība EMO Ensemble. Programmā – Somijas un citu skandināvu komponistu skaņdarbi. Pie diriģenta pults – ansambļa mākslinieciskais vadītājs un diriģents Pasi Hieki (Pasi Hyökki). 28. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā Latvijas klausītājus iepriecināja atkalredzēšanās prieks ar itāļu diriģentu Pjēru Džordžo Morandi. Morandi vadībā koris Latvija un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atskaņoja Džuzepes Verdi Četri garīgi dziedājumi un Džoakīno Rosīni Stabat Mater. Solisti – Ingrīda Kaizerfelde, Margarita Grickova, Žans-Fransuā Borrass un Egils Siliņš. 2. septembrī Rīgas Domā koncertēja Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andress Mustonens. . Sadarbībā ar Valsts Akadēmisko kori Latvija izskanēja programma Dixit Dominus – Kungs teica. Tika izvēlēti vairāki komponisti, kas rakstījuši par šo tēmu – A. Vivaldi, T. L. de Viktorija, V. A. Mocarts, G.F. Hendelis, arī šī gada jubilārs G. Kančeli. Festivāla noslēgumā 4. septembrī Rīgas Domā tika atskaņots ievērojamā gruzīnu komponista Gijas Kančeli 75. jubilejai veltīts koncerts. Programmā Kančeli opusa Neskumstiet Latvijas pirmatskaņojums, baritona solo izpildīja Egils Siliņš. Koncerta otrajā daļā vēl reizi Latvijā izskanēja rekviēms Stiksa, ko autors veltījis saviem mirušajiem draugiem, izciliem māksliniekiem. Alta solo izpildīja Maksims Risanovs (Lielbritānija/Ukraina). Koncertā piedalījās arī koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, bet pie diriģenta pults stājās Māris Sirmais.
12. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla atklāšanā izskanēja divi Latvijas pirmatskaņojumi – mūsdienu igauņu komponista Pētera Vehi opusi Supreme Silence un Also sprach Nietzsche. 22. augustā Rīgas Domā vēl viens Latvijas pirmatskaņojums – starptautiskās zvaigznes, Ņujorkā dzīvojošās krievu komponistes Ļeras Auerbahas Krievu rekviēms. Koris Latvija bija šī skaņdarba pasaules pirmatskaņotājs pirms diviem gadiem Brēmenes mūzikas festivālā. Īpašais festivāla notikums – Artūra Onegera muzikāli dramatiskās oratorijas Žanna d’Arka uz sārta atskaņojums Sv. Pētera baznīcā 28. augustā. Koncertā piedalījās Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Rīgas Doma zēnu koris. Žannas d’Arkas lomā Rēzija Kalniņa. Iestudējuma režisore Indra Roga, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, diriģents Māris Sirmais. Festivālā noslēgumā 3. septembrī Rīgas Domā Māra Sirmā vadībā izskanēja Jozefa Haidna Nelsona Mesa un, ievērojot festivāla tradīciju, notika Līgas Celmas jaundarba Jaunu bausli Es jums dodu… pasaules pirmatskaņojums. Koncertā, godinot Fēliksa Mendelsona 200. jubileju, skanēja arī trīs komponista psalmi op. 78,1, op. 78,2 un op. 78,3.
11. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls norisinājās 2008. gadā un festivāla rīkotājs, Valsts akadēmiskais koris Latvija, bija iecerējis un realizēja vairākus muzikālus pārsteigumus saviem klausītājiem. Pirmajā koncertā izskanēja Sofijas Gubaiduļinas Sv. Jāņa pasija un festivāla atklāšanu ar savu klātbūtni pagodināja pasaules slavu guvusī komponiste. Festivāla programmā otro gadu pēc kārtas tika iekļauta godalgotā Ērika Ešenvalda opera Augļu koks ir Jāzeps, kas guvusi plašu rezonansi arī starptautiskajā sabiedrībā. Turpinot vienu no festivāla noturīgajām tradīcijām – sadarbību ar Liepājas Simfonisko orķestri – un atzīmējot Endrjū Loida Vēbera 60 gadu jubileju, Liepājā un Rīgā tika atskaņots Latvijā sen nedzirdētais E. Loida Vēbera Rekviēms. Mūsdienīgs un interesants festivāla akcents bija Raimonda Tigula radītais jaundarbs ar Noras Ikstenas libretu Dod Dieviņi, kura atskaņošanā tika izmantoti video un gaismas efekti. Koncertā piedalījās Valsts akadēmiskais koris Latvija, Rīgas kamerorķestris Sinfonietta Riga, dūdu un bungu grupa Auļi, folkloras dziedātāja Biruta Ozoliņa, Intars Busulis, Sergejs Jēgers un citi folkloras un akadēmiskā žanra mūziķi. Šā pasākuma scenogrāfiju veidoja talantīgais latviešu mākslinieks Gints Gabrāns. Galvenais diriģents un ieceres mākslinieciskais vadītājs bija Māris Sirmais. Dubultos izskanēja jaunā latviešu mūziķa Riharda Zaļupes kompozīcijas marimbai un korim. Atkārtoti tika izpildīts Riharda Dubras skaņdarbs Omnes sitientes venite ad aqua deviņiem saksofoniem un jauktajam korim. Festivāls noslēdzās ar izcilā poļu diriģenta Zbigņeva Gracas vadībā izskanējušo Kšištofa Penderecka Poļu rekviēmu.
2007. gadā ar plašu vērienu tika atzīmēts VAK Latvija organizētais 10. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, un tam par godu Māra Sirmā vadībā notika L. Bernsteina Mesas pirmatskaņojums Baltijā; Celebranta lomu dziedāja izcilais Brodvejas baritons Duglass Vebsters (ASV). Par šo L. Bernsteina Mesas iestudējumu Valsts Akadēmisko kori Latvija izvirzīja laikraksta Diena kultūras gada balvai. Šai balvai tika nominēti vēl divi VAK Latvija organizētie pasākumi – Dž. Verdi Rekviēma atskaņojums 10. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā 2007. gada 14. augustā Sv. Pētera baznīcā un festivāla noslēguma koncerts 11. septembrī, kas tapa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un producenti Margitu Zālīti.
9. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, kuru organizēja Valsts Akadēmiskais koris Latvija sadarbībā ar VSIA Latvijas Koncerti, notika no 2006. gada 22. augusta līdz 11. septembrim Rīgā, Jūrmalā un Liepājā. Festivālā tika turpinātas iepriekšējos gados iedibinātās tradīcijas – labdarības koncerts; latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumus (Andra Dzenīša darbu korim un orķestrim Fides. Spes. Caritas. un Dainas Klibiķes skaņdarbu Agape, kas veltīts kontrtenoram Sergejam Jēgeram); viesu autorkoncerts ar pasaulē plaši pazīstamā komponista Aleksandra Knaifela līdzdalību. Festivālā piedalījās viesmākslinieki no Austrijas, Anglijas, Bulgārijas, Itālijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. Būtisks 9. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla akcents bija Mocarta 250. jubilejai par godu atskaņotās V. A. Mocarta motetes Exsultate, jubilate, Kronēšanas mesa un Rekviēms. Noslēguma koncertā 11. septembrī festivāla mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais bija izvēlējies Bendžamina Britena Kara rekviēmu, jo 2006. gadā apritēja pieci gadi kopš pasaulē lielākā teroristu uzbrukuma Pasaules tirdzniecības centram ASV. Atskaņojot šo skaņdarbu, tika godināta terorisma upuru piemiņa.
2005. gada festivāls, pēc kārtas astotais, raksturojams ar jēdzieniem – sintēze un garīgums. Tajā tika parādīta dažādu laimetu mūzika – no Doniceti līdz mūsdienu jaunajiem autoriem, piemēram, šajā festivālā tika atskaņots Ērika Ešenvalda jaundarbs Passion and Resurrection (Kristus ciešanas un augšāmcelšanās). No jaundarbiem izskanēja arī latviešu komponista Imanta Zemzara Mazā pasija. Arī šis festivāls turpināja pārsteigt klausītājus ar interesantām, savadbīgām programmām – Beļģijas un Gruzijas mūzikas koncertiem. Tika godināts 2005. gada jubilārs, Latvijā ļoti iemīļots komponists Arvo Perts, atskaņojot divas lielas viņa kompozīcijas – Berlīnes mesu un Te Deum. 8. Garīgās mūzikas festivāla īpašais viesis bija ukrainis Valentīns Silvestrovs. Rezumējot – festivāls saglabāja tradicionāli trīs svarīgākos virzienus: latviešu jaundarbu atskaņojumi, klausītāju iepazīstināšana ar savdabīgu, vēl nepiedzīvotu mūziku, kā arī autorkoncerti ar pašu komponistu līdzdalību.
2004. gads deva jaunas tikšanās – pirmo reizi Latvijā ar autorkoncertu viesojās Kanādas latviešu komponists Imants Ramiņš un angļu komponists – sers Džons Taveners, kura lieldarbs Krišana un augšāmcelšanās vainagoja festivālu. Latviešu mūzikas pirmatskaņojumiem pievienojās Indras Rišes oratorija Augstā dziesma, kuru Eiroradio tiešraidē dzirdēja tālu aiz Latvijas robežām.
2003. gada festivāls atkal dāvāja laikmeta jaunumus un Rīgā vēl nedzirdētus klasikas opusus. Diriģents Andress Mustonens iepazīstināja ar Spānijas un Portugāles renesanses garīgo mūziku, Freja Manuela Kardoso Missa pro defunctis; pirmatskaņojumā Latvijā skanēja Sezāra Franka oratorija Kristus pēdējie septiņi vārdi pie krusta. Latviešu jaundarbiem pievienojās Pētera Butāna Kora simfonija, bet festivāla īpašie notikumi bija Henrika Mikolaja Gurecka un Arvo Perta autorkoncerti. Pie festivālu finišējošās, šeit vēl nedzirdētās Perta darbu programmas strādāja pats autors, to noklausīties bija ieradies ierakstu kompānijas ECM prezidents Manfreds Aihers.
2002. gadā tikāmies pirmajā jubilejā – 5. Garīgās mūzikas festivālā, kuram īpašu auru piešķīra pasaulslavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli autorkoncerts ar 23. psalmu no viņa lūgsnas Exil, ar Stiksu, ar paša autora klātbūtni. Arī katrs nākamais koncerts ienesa savu muzikālo smaržu, vienreizīgumu: pirmo reizi Latvijā skanēja Friģeša Hidaša Rekviēms, Jupa Fransena Sfēru harmonija, Leoša Janāčeka Glagoliskā mesa un Hektora Berlioza oratorija Kristus bērnība, arī reti iestudētā Feliksa Mendelsona-Bartoldi oratorija Elija.
Arī 4. Garīgās mūzikas festivāla rīkotāji darbojās Rīgas 800. jubilejas zīmē. Līdzās jaundarbiem, Georga Pelēča oratorijai Dievs ir mīlestība, Riharda Dubras mesai Signum Magnum un Maijas Einfeldes Rīta liturģijai, izskanēja pārbaudītas klasikas vērtības – Haidna Pasaules radīšana, Mocarta Rekviēms, kā arī divas garīgās mūzikas programmas, kas ietvēra Monteverdi, Šica, Gabriēli, Tavenera, Taņejeva un Kodāja opusus.
Trešā garīgās mūzikas festivāla īpašie akcenti bija Baha Mesa h-moll (Augstā mesa) un Hendeļa Mesija, jo abiem skaņražiem tas bija 315. jubilejas gads. Atskaņojot Elgāra oratoriju Gerontija sapnis, tika atzīmēti 100 gadi kopš tās uzrakstīšanas. Izskanēja arī Dvoržāka Bībeles dziesmas un Rekviēms, bet, turpinot latviešu mūzikas atskaņošanas tradīcijas, pirmatskaņojumu piedzīvoja Paula Dambja Rīgas psalmu grāmata.
Otrajā festivālā garīgums jaušams vairākos spilgtos opusos – izskanēja Bēthovena Missa Solemnis, Brāmsa Vācu rekviēms, Bruknera Mesa e-moll, Pulenka Gloria, Verdi Četri garīgi dziedājumi, Mocarta Exultate, jubilate. Latviešu mūziku pārstāvēja Pētera Butāna mesas Libera me, Domine pirmatskaņojums, kā arī Jāņa Kalniņa Mūzika stīgu orķestrim, Artura Maskata Lacrimosa un Leona Amoliņa piemiņas mesa Dvēseļu atgriešanās.
Pirmajā festivālā 1998. gadā skanēja mūsdienu latviešu mūzika – Maijas Einfeldes Ave Maria, Pētera Vaska Dona nobis pacem, Andra Dzenīša Asinsdziesma, Artura Maskata Sv. Asīzes Franciska miera lūgšana, Lūcijas Garūtas Meditācija, Romualda Kalsona rečitatīvs, solo un duets, Atvadu vārdi, kā arī Forē, Mocarta un Loida-Vēbera Rekviēmi.