Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA, kam šogad aprit 80 gadi, un tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais aicina klausītājus uz vienu no vasaras centrālajiem akadēmiskās mūzikas notikumiem Latvijā – Starptautisko Garīgās mūzikas festivālu, kas šovasar izskanēs 25 gadu jubilejas zīmē. Festivālā gaidāmi koncerti ar vairāku viesdiriģentu piedalīšanos, skaistāko Rietumeiropas kormūzikas klasiku, pasaules un Latvijas pirmatskaņojumiem. Pirmo reizi Latvijā skanēs Ģērģa Ligeti (György Ligeti) Requiem, kuru koris LATVIJA jau atskaņojis gan Elbas filharmonijā, gan prestižajā starpžanru festivālā Rūras triennālē. 25. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncerti izskanēs Rīgā no 13. augusta līdz 8. septembrim.
Festivāls tiks atklāts 13. augustā Rīgas Domā ar angļu garīgās mūzikas programmu Valsts Akadēmiskā kora LATVIJA un ērģelnieka Aivara Kalēja izpildījumā, kur pie diriģenta pults stāsies viens no šī brīža ievērojamākajiem angļu kordiriģentiem Džeremijs Bekhauss (Jeremy Backhouse). Ar savu kamerkori Vasari viņš regulāri koncertē izcilākajās Anglijas koncertzālēs un festivālos, kā arī ieguvis izdevumu Gramophone un MusicWeb apbalvojumus. Diriģents cieši sadarbojies ar prestižo ierakstu izdevniecību EMI Records un vadošajiem britu koriem, kā BBC Singers, Philharmonia un citiem.
Koncertprogramma veidota kā ceļš no tumsas uz gaismu un harmoniju, izceļot britu mūzikas klasiķus un mūsdienu komponistus. Dzirdēsim skaņdarbus no sapņainā angļu liriķa Edvarda Elgāra (Edward Elgar), sakrālās mūzikas skaņraža un kora labskaņas meistara Herberta Hauelza (Herbert Howells), nacionālajiem simfoniķiem Ralfa Vona Viljama (Ralph Vaughan Williams) un Viljama Voltona (William Walton), kuru kormūzikai emīt vijīga izteiksmība un šarms. Skanēs arī mūslaiku kormūzikas korifeja Džeimsa Makmilana (James MacMillan) opuss Miserere – izvērstā un aizkustinošā lūgšana pēc apžēlošanās, kā arī citi britu komponistu skaņdarbi.
Neiztrūkstoša festivāla tradīcija ir pirmatskaņojumu koncerts, kas notiks 18. augustā Rīgas Domā diriģenta Māra Sirmā vadībā. Jaundarbi gaidāmi no daudzsološiem skaņražiem, kuri vēl atrodas sava radošā ceļa sākumā, un jau atzītajiem Latvijas komponistiem Riharda Dubras un Jēkaba Jančevska.
Daudzpusīgais mūziķis Jēkabs Bernāts pašlaik studē kordiriģēšanu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un savu talantu apliecinājis arī kompozīcijā un dziedāšanā. Viņa skaņdarba Creation of the World: Ovid’s Four Winds pamatā ir grieķu mīts par pasaules un cilvēka radīšanu, iedalot četrus vējus katrā debespusē.
Lauma Kazaka kompozīciju studējusi pie Selgas Mences un Ērika Ešenvalda, un pašlaik viņa turpina studijas JVLMA doktorantūrā. Viņa regulāri uzstājas dažādos dzejas un mūzikas projektos, kā arī ir līdzveidotāja Solfeg.io – starptautiski atzītai mūzikas mācību lietotnei bērniem un jauniešiem. Laumas jaundarbs Unde bella ar Bībeles tekstiem šodienas acīm reflektē par kara tematiku, uzdodot jautājumus, kā rast iekšējo spēku, lai ticību labajam pārvērstu reālā rīcībā.
Raivis Misjuns maģistra grādu kompozīcijā ieguvis Amsterdamas konservatorijā, bet kontrabasa spēli studējis Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā un Parīzes Konservatorijā. Kopš 2017. gada vairākas sezonas viņš bija Džona Eliota Gārdinera (John Eliot Gardiner) vadītā orķestra Orchestre Révolutionnaire et Romantique dalībnieks, bet pašlaik regulāri koncertē baroka ansambļa Concerto Köln sastāvā.
Raivja jaundarbs La Noche Oscura ar Svētā Jāņa no Krusta noslēpumaino dzeju vēsta par ceļu no tumsības uz sevis apzināšanos, svētceļniekam pietuvojoties tuvāk Dievam un cauri dūmakai saskatot zvaigznes.
Koncertā pirmo reizi Latvijā skanēs Jēkaba Jančevska skaņdarbs korim un instrumentālajam ansamblim Sleep, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 2019. gadā Cīrihes Tonhallē, kā arī jaundarbs vīru korim Tā ir mana dvēsele.
Pirmatskaņojumu piedzīvos arī Riharda Dubras Tēvreize, kura tika komponēta par godu Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgadei.
27. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā un 28. augustā Liepājas Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīcā Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA un Nīderlandē dzīvojošā latviešu diriģente, 2021. gada Ērika Eriksona starptautiskā kordiriģentu konkursa uzvarētāja Krista Audere izpildīs kora polifonijas lielmeistaru Johana Sebastiāna Baha (Johann Sebastian Bach) , Johannesa Brāmsa (Johannes Brahms) un Fēliksa Mendelszona (Felix Mendelssohn) sakrālās motetes, mijoties ar Agra Engelmaņa un Olivjē Mesiāna (Olivier Messiaen) skaņdarbiem solo instrumentiem.
Baha motetes lielākoties rakstītas kā piemiņa tiem, kas devušies aizsaulē, taču to cēlsvinīgums un cildenais mierinājums rosina domāt par nāvi kā par dievišķu atpestīšanu no ciešanām. Dzirdēsim apjomā izvērstāko no Johana Sebastiāna Baha motetēm, Jesu meine Freude, kuru caurvij ilgu pilna tiekšanās pēc Jēzus, kā arī Komm, Jesu, komm – tās maigais raksturs mums sniedz vēstījumu par garīgu patvērumu. Toties motete Singet dem Herrn ein neues Lied uzlādē ar dejisko prieku un asprātīgo dubultkoru saspēli – ne velti šo Baha moteti dievināja Mocarts.
Johannesa Brāmsa motete Warum ist das Licht gegeben ar rimtu nepielūdzamību un jūtu siltumu uzdod liktenīgos jautājumus par dzīvi un ciešanām, bet Fēliksa Mendelszona motete Herr, nun lässest du deinen Diener in Frieden fahren ceļ cilvēka garu pretim mūžībai.
Rīgas Doma Kora skolas absolvente Krista Audere ir Nīderlandes VU Universitātes kamerkora un kamerkora Venus diriģente, kā arī regulāri strādā kā viesdiriģente ar Nīderlandes kamerkori, Nīderlandes Radio kori un Cappella Amsterdam. 2022./2023. gada sezonā viņai paredzēta sadarbība ar vadošajiem Eiropas koriem, kā RIAS kamerkori, Zviedrijas Radio kori, MDR Leipcigas Radio kori, Bavārijas Radio kori, Helsinku kamerkori, Dānijas Nacionālo vokālo ansambli, Francijas Radio kori un BBC Singers.
31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, soprānu Jerī Sū (Yeree Suh) un mecosoprānu Virpi Raisanenu (Virpi Räisänen) diriģenta Andra Pogas vadībā gaidāma izcila 20. gadsimta mūzikas programma ar modernisma ģēnija Ģērģa Ligeti Rekviēmu, reliģiozā mistiķa Olivjē Mesiāna simfonisko meditāciju Les Offrandes oubliées un Aleksandra Cemlinska 23. psalmu.
Ģērģa Ligeti Requiem ir apokaliptisks un satriecošs opuss, kurā līdz galējai robežai komponists izvērsis mikropolifonijas rakstības tehniku. Viņš to dēvējis par sasaldētu ekspresionismu, idejiski salīdzinot ar kristālu veidošanos šķīdumā. Ligeti šo opusu veltījis visiem tiem, kas gājuši bojā 20. gadsimta totalitārajos režīmos. Komponista skaņu raksts dodas no tumšām žēlabām, globāla raudu okeāna pie atdzesētām bailēm, sasalušām asarām un mūžības gaismas. Rekviēma iespaidīgo mūziku savā filmā 2001: Kosmosa odiseja izmantoja režisors Stenlijs Kubriks (Stanley Kubrick). Solistu partijas atskaņos izcilās senās mūzikas, 20. un 21. gadsimta mūzikas izpildītājas Jerī Su un Virpi Raisanena, kuras kopā ar Valsts Akadēmisko kori LATVIJA piedalījās šī skaņdarba atskaņojumā iestudējumā Evolution Rūras triennālē 2019. gadā.
Olivjē Mesiāna unikālā skaņu pasaule apcer debesu dzīvi un pievēršas dabas skaņām. Simfoniskā meditācija Aizmirstie upurējumi (Les Offrandes oubliées) ir viņa jaunības dienu darbs, kurā Mesiāns attēlojis sakrālos simbolus – Krustu, Svēto vakarēdienu un Grēku. Aleksandra Cemlinska mūzika atrodas 20. gadsimta krustcelēs starp vēlīno romantismu un Jauno Vīnes skolu. Viņš bija Arnolda Šēnberga (Arnold Schönberg) skolotājs, kā arī atstājis iespaidu uz Albana Berga (Alban Berg) mūziku. Cemlinska 23. psalms glezno pastorālu un optimistisku ainu, paužot ticību visam labajam, ko Dievs mums apsolījis nākotnei.
25. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncerts notiks 8. septembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur ukraiņu garīgo mūziku izpildīs Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA ukraiņu diriģenta Oleksandra Vaceka (Олександр Вацек) vadībā.
Biļetes uz festivāla koncertiem drīzumā būs pieejamas tirdzniecībā visās Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv
______________________________________________________________________________________________
The State Choir LATVIJA — celebrating its 80th year in 2022 — and Artistic Director Māris Sirmais invite audiences to one of Latvia’s central summer classical music events, the International Sacred Music Festival, which this summer celebrates its 25th year. The Festival will include concerts given by several guest conductors, the most beautiful Western European choral classics, and world and Latvian premieres. György Ligeti’s Requiem will be performed in Latvia for the first time, having previously been performed by the State Choir LATVIJA in both Hamburg’s Elbphilharmonie and the prestigious cross-genre Ruhrtriennale festival. The 25th International Sacred Music Festival will take place in Riga from August 13th to September 8th.
The Festival will open on August 13th at the Riga Dome Cathedral with a programme of English sacred music performed by the State Choir LATVIJA and organist Aivars Kalējs, and conducted by one of England’s most accomplished choral conductors, Jeremy Backhouse. With his chamber choir, the Vasari Singers, Backhouse regularly performs at the top English concert halls and festivals, as well as winning awards from publications such as Gramophone and MusicWeb. The conductor has worked closely with prestigious recording studio EMI Records, and leading British choirs such as the BBC Singers, Philharmonia Chorus and others.
The concert programme has been conceived as a path from darkness into light and harmony, highlighting the classics of British music as well as contemporary composers. The programme will feature pieces from the dreamy Edward Elgar, the master of sacred music and choral sound Herbert Howells, and national symphonists Ralph Vaughan Williams and William Walton, whose choral works embody lithe expressiveness and charm. Contemporary choral luminary James MacMillan’s opus Miserere, an expansive and moving prayer for mercy, will also be included, as well as the music of other composers.
An irreplaceable festival tradition is the new works concert, which this year will take place on August 18th at Riga Dome Cathedral conducted by Māris Sirmais. The new pieces have been written by promising composers who are still at the beginning of their creative journey, as well as recognised Latvian composers Rihards Dubra and Jēkabs Jančevskis.
Multi-faceted musician Jēkabs Bernāts is currently studying choral conducting at the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music (JVLMA), and is also a talented composer and singer. His piece Creation of the World: Ovid’s Four Winds is based on the Greek creation myth in which four winds were placed in the sky.
Lauma Kazaka has studied composition with Selga Mence and Ēriks Ešenvalds, and is currently completing her doctoral studies at JVLMA. She regularly performs in various poetry and music projects, and is the cofounder of Solfeg.io, an internationally-recognised music education app for children and adolescents. Lauma’s piece, Unde bella, uses texts from the Bible to reflect with today’s eyes on the topic of war, asking how we gain inner strength so that belief in good converts into true action.
Raivis Misjuns gained his master’s in composition at the Conservatorium van Amsterdam and studied the double bass at London’s Royal Academy of Music and the Conservatoire de Paris. Since 2017, he has spent several seasons playing in the Orchestre Révolutionnaire et Romantique under John Eliot Gardiner, and is currently a regular in the Concerto Köln baroque ensemble.
Raivis’ piece La Noche Oscure uses the mysterious poetry of Saint John of the Cross to express the path from darkness to self-awareness as the pilgrim comes closer to God and begins to see the stars through the mist.
The concert will also feature the Latvian premiere of Jēkabs Jančevskis’ piece for choir and instrumental ensemble, Sleep, which premiered in 2019 at the Tonhalle, Zürich; as well as Tā ir mana dvēsele, a new piece for men’s choir.
Rihards Dubra’s Tēvreize will also premiere. This piece was composed in honour of the Centenary of Latvia’s international recognition de iure.
On August 27th at St. Peter’s Church in Riga and August 28th at the Cathedral of Saint Joseph in Liepāja, the State Choir LATVIJA and Netherlands-based Latvian conductor Krista Audere, winner of the 2021 Eric Ericson Award for choral conducting, will perform sacred motets by the master of choral polyphony Johann Sebastian Bach, Johannes Brahms, and Felix Mendelssohn, interspersed with the works of Agris Engelmanis and Olivier Messiaen for solo instruments.
Bach’s motets were generally written in memory of the deceased, but their loftiness and sublime comfort encourage us to think of death as a heavenly delivery from suffering. We will hear J.S. Bach’s longest motet, Jesu meine Freude, which is imbued with a longing to meet Jesus, as well as Komm, Jesu, komm, the gentleness of which sends us a message of spiritual shelter. Meanwhile, the motet for double choir Singet dem Herrn ein neues Lied recharges the audience with its lively joy and witty interplay between the two choirs — it’s no wonder this motet was loved by Mozart.
Brahms’ motet Warum ist das Licht gegeben with its relentless rhythms and warmth of feeling asks fateful questions on life and suffering, while Mendelssohn’s motet Herr, nun lässest du deinen Diener in Frieden fahren raises people’s spirits towards eternity.
Riga Cathedral Choir School alumna Krista Audere is the conductor of the VU-Kamerkoor and Kamerkoor Venus, and is regularly engaged as a guest conductor of the Netherlands Chamber Choir, the Netherlands Radio Choir and Cappella Amsterdam. In the 2022/23 season, she has engagements with leading European choirs such as RIAS Chamber Choir, the Swedish Radio Choir, the MDR Leipzig Radio Choir, the Bavarian Radio Choir, the Helsinki Chamber Choir, the Danish National Vocal Ensemble, the Choeur de Radio France and the BBC Singers.
On August 31st at St. Peter’s Church in Riga, the Latvian National Symphony Orchestra, soprano Yeree Suh and mezzo soprano Virpi Räisänen, conducted by Andris Poga, will present a programme of monumental 20th century music, featuring modernist genius György Ligeti’s Requiem, religious mystic Olivier Messiaen’s symphonic meditation Les Offrandes oubliées, and Alexander von Zemlinsky’s Psalm 23.
Ligeti’s Requiem is an apocalyptic, shattering opus in which the composer expands his micropolyphonic composing techniques to their fullest extent. The composer called it frozen expressionism, comparing it with liquid crystals. Ligeti dedicated this piece to all who perished in the totalitarian regimes of the 20th century. The writing ranges from dark suffering and a global ocean of tears to frozen fears and eternal light. Ligeti’s Requiem was famously used in the film 2001: A Space Odyssey by Stanley Kubrick. The solo parts will be performed by world-class early and modern music performers Yeree Suh and Virpi Räisänen, who also took part in the State Choir LATVIJA’s performance of this piece at the 2019 Ruhrtriennale.
Messiaen’s unique sounds muse on the heavens and focus on the sounds of nature. Symphonic meditation Les Offrandes oubliées is a piece from his youth, in which Messiaen illustrates sacred symbols: the Cross, Holy Communion and Sin. Alexander von Zemlinsky’s music is at the 20th century crossroads of late Romanticism and the Second Viennese School. Von Zemlinsky taught Arnold Schönberg and also influenced Alban Berg’s music. Von Zemlinsky’s Psalm 23 paints a pastoral, optimistic landscape which brings forth a belief in the goodness which God has promised for the future.
The final concert of the 25th International Sacred Music Festival will take place on September 8th at St. Peter’s Church in Riga, where the State Choir LATVIJA will perform Ukrainian sacred music led by Ukrainian conductor Alexander Vatsek (Олександр Вацек).
Tickets for festival concerts will be available from soon at all Biļešu Paradīze box offices and online at bilesuparadize.lv.